Tas nozīmē, ka likumdevējs var noteikt pienākumu maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli arī par tādu ienākumu, kas nav ienākums no saimnieciskās darbības. Satversmes tiesa iepriekš ir vērtējusi objektīvā neto principa piemērošanu iedzīvotāju ienākuma nodoklim no saimnieciskās darbības. Tādējādi Satversmes tiesa secina, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa noteikšana no izložu un azartspēļu laimestiem ir vērsta uz izložu un azartspēļu atkarības mazināšanu. laimesta nodoklis Proti, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli esot apliekami tādi saņemtie naudas līdzekļi, kuriem ir ienākumu gūšanas raksturs.
Likumdevējs ir samērojis spēlētāja tiesības uz īpašumu un sabiedrības interesi gan mazināt izložu un azartspēļu atkarības risku, gan gūt lielākus budžeta ieņēmumus no nodokļa maksājumiem. Tāpat nodokļu maksātājiem bijis problemātiski nodrošināt ar izložu un azartspēļu laimestu saistīto attaisnojuma dokumentu pievienošanu gada ienākumu deklarācijai, jo tie netika uzkrāti un bija grūti pierādīt to saistību ar konkrētu laimestu. Jau tad esot konstatēts risks, ka izložu un azartspēļu laimestu saņēmēji savās gada ienākumu deklarācijās laimestus nenorāda, jo ienākuma izmaksātājam nav bijis pienākuma laimestu reģistrēt un identificēt. Arī izskatāmajā lietā pieaicinātās personas – Finanšu ministrija un Biedrība – norāda, ka izložu un azartspēļu laimesti ir atkarīgi no veiksmes un tos nevar salīdzināt ar ienākumiem no saimnieciskās darbības.
Atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“ 2. Ienākumu no virtuālās valūtas atsavināšanas norāda pārskata perioda deklarācijā par ienākumu no kapitāla pieauguma (deklarācijā DK). Līdz nākamā ceturkšņa piecpadsmitajam datumam (15.oktobrim) fiziskā persona VID iesniedz deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma un veic nodokļa apmaksu, bet, sākot ar pēctaksācijas gada 1.martu, gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarāciju, lai atgūtu pārmaksāto nodokli. Līdz nākamā gada 15.janvārim fiziskā persona VID iesniedz deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma.
Kā varu saņemt laimestu, spēlējot tirdzniecības vietā?
Arī šie naudas līdzekļi tiekot uzskatīti par laimestu, un atbilstoši apstrīdētajām normām par tiem esot jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Otrkārt, iedzīvotāju ienākuma nodoklim no izložu un azartspēļu laimestiem ir fiskāla funkcija, un apstrīdētās normas ir vērstas uz ieņēmumu nodrošināšanu valsts budžetā. Asociācija un Biedrība norāda, ka azartspēļu ierobežojumi, tostarp iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ir iemesls, kura dēļ paplašinoties nelegālais azartspēļu tirgus, kurā spēlētāji vispār netiekot aizsargāti no azartspēļu negatīvās ietekmes. Tā kā objektīvā neto principu var neattiecināt uz iedzīvotāju ienākuma nodokli no izložu un azartspēļu laimestiem, nav pamata secināt, ka šā principa nepiemērošana neatbilstu taisnīguma principam un būtu nesamērīga. Valsts budžetā un pašvaldību budžetos tiekot iemaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ko varot izmantot dažādu ar sabiedrības labklājības aizsardzību saistītu pasākumu īstenošanai.
3.6 Šā panta pirmās daļas 2.1 un 2.2 punkta piemērošanai tiek pieņemts, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis vai iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir samaksāts, ja dividendes vai dividendēm pielīdzināmu ienākumu, vai likvidācijas kvotu izmaksā citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrēta kapitālsabiedrība, kas nodibināta un darbojas saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem. B) ārvalstī ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis vai tam pielīdzināms nodoklis vai ārvalstī no likvidācijas kvotas ir ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis vai tam pielīdzināms nodoklis; B) ārvalstī ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis vai tam pielīdzināms nodoklis vai ārvalstī no dividendēm, dividendēm pielīdzināma ienākuma vai nosacītajām dividendēm ir ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis vai tam pielīdzināms nodoklis; Avansa maksājumu apmēru maksātājam, kas gūst ienākumus no saimnieciskās darbības, no kuras ienākumiem jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, nosaka saskaņā ar šā likuma 18.pantu.
- Daudzās valstīs azartspēļu laimesta nodoklis tiek piemērots, lai papildinātu valsts budžetu un mazinātu azartspēļu sociālās sekas, taču noteikumi un likmes ievērojami atšķiras.
- Ņemot vērā minēto, likumdevējs uz iedzīvotāju ienākuma nodokli no izložu un azartspēļu laimestiem var neattiecināt objektīvā neto principu.
- Punkts tika grozīts ar likumu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli““, kas pieņemts 2017.
- Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (spēkā līdz 2017.gada 31.decembrim) 3.panta ceturtajā daļā noteikts, ka attiecībā uz nerezidentiem ar nodokli apliekamais objekts ir Latvijā gūtie ieņēmumi no saimnieciskās darbības vai ar to saistītām darbībām.
- Ja laimests gūts ārzemju interneta kazino vai citā valstī, spēlētājam pašam tas jādeklarē un jāsamaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Šī vērtība būs būtiska, aprēķinot ienākumu no kapitāla pieauguma, ja vēlāk kriptovalūtu pārdosi vai mainīsi. Lielākajā daļā kriptovalūtu biržu var iegādāties kriptovalūtas, izmantojot parasto naudu, piemēram, eiro, ASV dolārus vai britu mārciņas. Punkts, kas noteic, ka pie pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tiek pieskaitīti izložu un azartspēļu laimesti, kuru apmērs (to kopsumma) taksācijas gada laikā pārsniedz 3000 euro, atbilst Latvijas Republikas Satversmes 105. Tādējādi iedzīvotāju ienākuma nodoklis no izložu un azartspēļu laimestiem netiek maksāts dubultā par vieniem un tiem pašiem nodokļu maksātāja līdzekļiem.
Kriptoaktīvus var pirkt, pārdot, mainīt uz citiem vai pret reālu naudu dolāros vai eiro. Pieminētie emitētāji un veicinātāji parasti ir arī turētājbankas, tādēļ informācija par tiem gandrīz vai pilnībā nav pieejama. Jā, domāju, ka mūsu studenti ir apkopojuši pietiekami daudz materiālu, lai, pamatojoties uz tiem, mēs varētu dot rekomendācijas, kā turpmāk šādiem darījumiem piemērot nodokļus. Jūnijā, lai saņemtu šādu pakalpojumu sniegšanas atļauju, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam ir jāiesniedz pieteikums Latvijas Bankai.
Laimētās summas līdz 3000 eiro (ieskaitot) taksācijas gada laikā netiek apliktas ar nodokli – tas ir neapliekamais minimums izložu un azartspēļu laimestiem. Visi izložu un azartspēļu veidi Latvijā ir apliekami ar nodokli, ja ieguvuma kopsumma pārsniedz 3000 € gadā. Nav būtiski, vai laimests gūts izložu un azartspēļu organizētāja klātienes spēlē vai internetā.